otrdiena, septembris 22, 2009

Nodokļi

Nodokļu ieņēmumu % īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos pa nodokļu veidiem 2008. gadā.




Avots: http://fm.gov.lv/budzets/publikacijas/Zi08_gads.pdf






otrdiena, novembris 18, 2008

dienas citāts

"If there is any system you don't hate, it is because you don't know it well enough."

no /. komentāriem

piektdiena, novembris 07, 2008

Unix tricks

sleep 8h; cat /dev/urandom > /dev/dsp

That's my alarm clock.

no ./ komentāriem

otrdiena, novembris 04, 2008

Balsošana

Viena no pēdējo 2 gadu laikā izteikti novērotām tendencēm ir, ka cilvēki daudz aktīvāk iesaistās un balso pret, nevis par. Izbalso, nevis nobalso. Tad kāpēc to nepārnest uz mārketingu (sūti sms un izbalso negaršīgāko Kāruma sieriņu), menedžmentu (izbalsojam laukā nevēlamos kolēģus) vai valsts pārvaldi - ievēlam 500 deputātus un tad lēnām, kādu 3 gadu laikā, izbalsojam līdz teiksim 50!

svētdiena, septembris 21, 2008

trešdiena, augusts 13, 2008

Akvārijs

Īstenībā informācijas tehnoloģiju attīstība nav nekas īpaši interesants. Sekundes, attālums, svars, baiti, taktis, pikseļi. Vieni cipari pieaug, citi samazinās. Lielos vilcienos tas arī viss. Interesanti paliek tad, ja vienādojumam ar šiem mainīgajiem tiek pievienots, cilvēks, organizētas cilvēku grupas vai sabiedrība kopumā. Nu piemēram - kā šī attīstība ietekmē privātumu, par ko arī būs sekojošais stāsts.
Pēc definīcijas privātums ir iespēja personai vai personu grupai norobežot sevi vai informāciju par sevi un tādējādi atklāt tikai to informāciju par sevi, ko tie vēlas. Privātumu dažkārt saista ar anonimitāti - vēlmi palikt neatpazītam vai neidentificētam publiskajā telpā. Daudzās valstīs personu privātumu aizsargā īpaši likumi (Latvijā - Fizisko personu datu aizsardzības likums), dažos gadījumos konstitūcija. Gandrīz visas valstis dažos veidos ierobežo pivātumu - piemēram personai nav tiesību no valsts slēpt ienākumus, lai būtu iespējams nodrošināt nodokļu sistēmas darbību. Mēdz būt situācijas, kad cilvēki brīvprātīgi ziedo privātumu apmaiņā pret dažādiem labumiem - piemēram pret iespējamu vinnestu izlozē, atlaidēm u.tml.(Vikipēdija)
Privātuma klasifikācijas atšķiras, bet tehnoloģiju kontekstā parasti tiek uzsvērti apdraudējumi informācijas (personu tiesības kontrolēt to, kā tiek ievākti un izplatīti ar tām identificējami dati) privātumam.
Informācija ir spēks. Informācijas uzkrāšana un salīdzināšana ir spēka uzkrāšana, bieži uz datu subjekta rēķina. Vai tas ir labi vai nē - parasti ir atkarīgs no tā, kurš ir uzkrājējs, kurš subjekts un kurš ir tas, kurš to visu vērtē. Jau sen pastāv uzskats, ka pilsoņu iespēja novērot valsts pārvaldi veicina tās godīgumu, ka "saules gaisma ir labākā cīņa ar infekcijām". No otras puses - kā tas ilustrēts DŽ.Orvela stāstā "1984" - pilsoņu novērošana, ko veic valsts, ir ciešā kopsakarā ar visa veida represijām. Pašlaik gan atšķirībā no Orvela stāsta novērotājs ne vienmēr ir valdība, arī uzņēmumi krāj datus gan par klientu, gan par darbinieku uzvedību. Bez tam - 'subjekti' savāc, uzkrāj publicē datus par sevi paši. Piemēram brīvprātīgi publicējot privātu informāciju sociālo tīklu lapās, vai publicējot informāciju viens par otru. Katrs jaunākās paaudzes mobilā tālruņa īpašnieks ir operators un katrs blogeris ir avīze. Viņus var satikt kad izbraukā kāpas, moka dzīvniekus, vai nevainīgi sauļojas pludmalē. Skots Maknīlijs no Sun Microsystems teica - "Jūsu privātums ir nulle. Tieciet tam pāri", un izskatās, ka mums nekas cits neatliks. (Froomkin, 2000)
Tehnoloģijas mums ir devušas līdz šim nebijušas iespējas - piemēram tīmeklī veikto transakciju datu uzkrāšana, novērošanas sistēmu uzstādīšana publiskajās vietās, sejas atpazīšnas un citu biometrijas sistēmu ieviešana, tālruņu noklausīšanās un atrašanās vietas noteikšana - tas ir viss vairs nav tikai filmās. Izmaksas, kas nepieciešamas datu uzkrāšanai sarūk. Datu precizitāte palielinās. Ja tehnoloģiju attīstība neapstāsies (ir maz ticams, ka tas notiks), drīz mēs visi dzīvosim informācijas telpā, kas ir analoga zelta zivtiņu akvārijam (Froomkin, 2000).
Domājot par "tikšanu tam pāri" - iespējams mēs jau kaut kādā mērā esam to izdarījuši. Piemēram sekojoši apgalvojumi ir grūti apstrīdami un liek domāt, ka privātums nav nekas ablolūti labs un par katru cenu sargājams visās situācijas:
  • "Man nav nekā slēpjama - ja kāds ir tik slims, lai pētītu, ko es vekalā pērku - lai pēta!"
  • "Slepenība un privātums visizdevīgākā ir tiem, kam ir ko slēpt. Novērošanas kameras publiskajā telpā uzlabo drošību."
  • "Kad man nozaga velosipēdu un policisti centās pierunāt nerakstīt protokolu - man radās vēlme, lai mēs dzīvotu totālas kontroles valstī, kur būtu drošība, ka vainīgos atradīs un sodīs."
  • "Agresīvo braucēju un kāpu izbraukātāju fotografēšanas akcijas darbojas."

Arī Es kaut kad sen, ejot pa Rīgu, skaitīju, cik novērošanas kamerām nonāku redzes lokā, lepni atteicos no 'klientu kartēm', maksāju ar skaidru naudu, pa laikam dzēsu 'history' un kukijus no tīmekļa pārlūka. Tagad šīm lietām uzmanību pievēršu aizvien mazāk. Daudz mazāk arī pievēršu uzmanību tam, ka kāds kaut kur redzēts kaut ko darot vai nedarot. Pieradums.

Fizisko personu datu aizsardzības likums.(http://www.likumi.lv/doc.php?id=4042)
The death of privacy? / A.Michael Froomkin. http://personal.law.miami.edu/~froomkin/articles/privacy-deathof.pdf
Vikipēdija / http://en.wikipedia.org/wiki/Privacy

svētdiena, augusts 03, 2008

Hadronu Reps

Cilvēkiem CERN ar humora izjūtu viss kārītībā.

piektdiena, augusts 01, 2008

Puikiem puiku, meiteņiem meiteņu

Te tiek demonstrēts skripts, kas nosaka jūsu dzimumu, balstoties uz pārlūkoto tīmekļa vietņu vēsturi. Sākotnējā ideja - skatīties vēsturi un piemēram tiem, kas lieto tribīni rādīt 'tribīņot' un tiem kas digu - digot. Bet tur ir iets tālāk. Ja tas strādā - pastāv iespēja mājas lapās tajā pašā vietā, kur vīriešiem, piemēram rādītu BMW X6, sievietēm rādītu VW Beetle reklāmu. Droši vien pastāv iespēja iet arī tālāk un veidot vēl mērķētākus piedāvājumus. Cita lieta - cik ļoti mums gribās būt 'kā uz skatuves', lai gan it kā jau mēs uz šīs skautves esam sen un privātuma Internetā nav. Vispār tas par 'the End of privacy' būtu atsevišķa posta vērts punkts.

pirmdiena, jūlijs 14, 2008

Latviešu valodas vārdnīca internetā

Kāpēc internetā ir tik daudz ziņu portālu un e-veikalu bet nav labas angļu-latviešu-angļu valodas vārdnīcas?
- kuru būtu iespējams atvērt ar vienu klikšķi, bez iepazīšanās ar interesantiem vēsturiskeim notikumiem;
- kuru varētu izmantot caur firefox spraudņiem;
- kurā es varētu atzīmēt un pārskatīt vārdus, kurus gribu iemācīties;
- kurā es varu papildināt un komentēt vārdus skaidrojumus un lasīt, ko par tiem saka citi;

otrdiena, jūlijs 08, 2008

Zagļiem 2.0

"I will be out to dinner tonight at 8pm, so that will be a good time to rob my house."

(no slashdot komentāriem)

ceturtdiena, maijs 15, 2008

Dienas citāts

Igaunija sadarbosies ar Vāciju, Slovākiju, Latviju, Lietuvu, Itāliju un Spāniju lai aizsargātos pret kiberuzbrukumiem. Raksta nosaukums : "Estonian cyber defence hub set up"
Komentārs ./ - kas arī izpelnījies šīs dienas citāta titulu :
They'll never defend anything with a hub. At the very least they should get a router. ~

trešdiena, aprīlis 30, 2008

Dienas citāts

Another flaw in the human character is that everybody wants to build and nobody wants to do maintenance.
Kurt Vonnegut, Hocus Pocus
US novelist (1922 - 2007)

otrdiena, aprīlis 29, 2008

Lietojamība


Atradu šo bildi pie vienas norvēģietes, uz kuras prezentāciju atsaucās http://www.nextad.eu/blog/

Kurp ejat, kloni!

Gandrīz katram cik-necik pasaulē zināmam www servisam pēc īsāka vai ilgāka laika uzrodas latviešu klons. Es uzskatu, ka informācijai un idejām ir jābūt brīvām, tāpēc šajā sakarā mani neuztrauc klonu autortiesību, špikošanas, morāles un ētikas
jautājumi.
Nav noslēpums, ka gandīz visi grib būt nākamie Lauri Liberti un nav noslēpums, ka recepte arī nav nekāds noslēpums. Vismaz daļa no tās. Atrodam kaut ko, kas labi darbojas citur un taisam augšā priekš mūsu publikas. Dažiem sanāk, dažiem nē. Šī ieraksta kontekstā mani neuztrauc arī klonu veiksmes un neveiksmes stāsti. Bet man liek domāt tendence. Vai kloni – tas ir labi, vai nē. Vai izvēloties www servisu, man būtu jāizvēlas pašmāju klons (dzīve mazajā dīķī), vai tomēr īstais lielais brālis (māžošanās pakaļ tai Amērikai).

Par labumu kopumā -

No vienas puses lokālie kloni - tas ir labi.
Jo :
- uzreiz ir serviss mūsu pašu mēlē
- gandrīz visi ir pašmāju lokālie lietotāji un maz visādu tur ķīniešu un amīšu
- saturs ir uz pašmāju auditoriju orientēts, pašu radīts, vērtēts
- naudu pelnīs pašu ļaudis, nevis kāds tusnis Kalifornijā
- labāka attieksme, vieglāk sakomunicēt/sarunāt/sadarboties
- bieži savējie ir lētāki un ātrāki

Bet no otras puses tas nav labi. Jo
- mazāk cilvēku, tātad mazāk to, kuru pateiktais tevi var interesēt
- mazāk informācijas, zemāka konkurence, sliktāka kvalitāte
- uzmanības vērtās lietas ir tās pašas, kas klonu vecākos. Tikai tu, iespējams, viņas saņem vēlāk un nekorekti sainterpretētas vai slikti iztulkotas
- mazāk fīču (API; plug-ins; 3rd party apps)
- mazāka auditorija/tirgus manai informācijai
- lielāks risks, ka pasākums izbeigsies (paņemot līdzi tavu saturu, sociālo tīklu, saites)

No trešās puses – man vienmēr ir iespēja izvēlēties. Varu lietot kaut desmit servisus paralēli.

No ceturtās puses – man liekas frustrējošs jebkāds reģistrēšanās process. Jebkur. Es pat neskaidrošu, kāpēc.

No piektās puses – ir tīri intuitīva sajūta galvā, ka oriģināls vienmēr būs labāks

No sestās puses – ja paskatās uz maniem līdzšinējiem tīkla lietošanas paradumiem :

Klons

Lielais brālis

Orig

KL

Pašlaik lietoju/lietošu

Kodari.lv

Twitter

X

g.k. eksperimentēju

Poga.lv

Flickr

X

Nefotografēju,bet Flickr paskatu. Pa retam.

Digg.lv

Digg

X

X

No Digg.lv ir fīds, bet g.k. tāpēc ka negribas palaist kaut ko svarīgu garām. Kad ir sīkas vaļas – digg.com/technology

Saites.lv

Del.icio.us

X

del.icio.us. Par saites.lv uzzināju tikai Bridgecamp’ā

siets.lv

Google

X

Izrādās siets nedarbojas.Kāds pamanīja?

Perc.lv

eBay

X

Izskatās, ka tā pati slimība, kas sietam! !

Draugiem.lv

Myspace/Facebook u.c.

X

Draugiem

Mediabox.lv

Linkedin

Nelietoju nevienu. Bet var būt paskatīšos Mediabox, kad būs gatavs. Būšot lētāks un krutāks par Linkedin J

Videogaga.lv

Youtube

X

Youtube

Blogiem.lv

Blogspot

X



.. var redzēt, ka patiesībā izmantoju to, kuru pirmo esmu ievērojis, vai kāds man ieteicis. Pārsvarā tie tomēr ir ‘lielie servisi’. Un klonētiem servisiem es esmu visai nepateicīga auditorija. Lai es lietotu pašmāju servisu, jābūt kaut kādiem būtiskiem argumentiem – piemēram:
-Mani draugi lieto šo servisu
-Laba vietējā informācija
-Kaut-kas vairāk

Gala beigās man liekas, ka es tā arī neesmu nonācis līdz pārāk kvalitatīvam nobeigumam. Tāpēc ielikšu citātu, kas te kaut kur šajās piezīmēs jau bija, ka konkurence - tas ir labi, bet innovēšana – daudz labāk.

otrdiena, aprīlis 01, 2008

Pavirši darītās lietas

"if something’s not worth doing at all, its not worth doing well"
Charlie Munger
via Seth Levine