otrdiena, augusts 16, 2005

J. Paškēvics

Cilvēkam mēdz būt viņa ūdens, tas, kur viņš jūtas kā zivs.[..] Šajā brīdī tu pārcelies uz citu teritoriju. Tu intuitīvi meklē it kā kādas acīm neredzamas durvis, tu tās uztausti, atver, aizver, un izrādās, ka esi nonācis tur, kur nav ne sadzīves, ne radinieku, ne slimību, vispār ne s.. tur nav. Tur ir tā pasaule, kuru tu esi meklējis.
RL Vai to nevar salīdzināt ar..
Neko ne ar ko nevar salīdzināt

Nav komentāru: