trešdiena, augusts 16, 2006

google video

http://video.google.com/

Pasaule vairs nav tāda, kā vakar.

otrdiena, augusts 15, 2006

girls

HARD-DISK Girls:
She remembers everything, FOREVER.

RAM Girls:
She forgets about you, the moment you turn her off.

WINDOWS Girls:
Everyone knows that she can't do a thing right, but no one can live without her.

SCREENSAVER Girls:
She is good for nothing but at least she is fun!

INTERNET Girls:
Difficult to access.

SERVER Girls:
Always busy when you need her.

MULTIMEDIA Girls:
She makes horrible things look beautiful.


CD-ROM Girls:
She is always faster and faster.

E-MAIL Girls:
Every ten things she says, eight are nonsense.


VIRUS Girls:

Also known as "WIFE"; when you are not expecting her, she
comes, installs herself and uses all your resources. If you try to uninstall her you will lose something, if you don't try to uninstall her you will lose everything.......


avots

svētdiena, augusts 06, 2006

Ekspedīcias

Šie puiši, piemēram - uz austrāliju.
Šis- uz Ziemeļpolu . (The Woz said he plans to drive to the South Pole in a Hummer in 2007.)

Sastrēgumu nodokļa eksperiments Stokholmā

1. Eksperimenta laikā samazinājās izplūdes gāzu emisijas par 10-15%. Cenrā - par 22%. Tātad - gandrīz par 1/4.

2. Ievērojami uzlabojās mobilitāte. To parādīja gan dati - gan tieša cilvēku pieredze. Visi apgalvoja ka nokļūt mērķī tagad var ātrāk un var precīzāk paredzēt ierašanās laiku.

3. Oglekļa dioksīda emisija samazinājās par 2-3%. Stokholmas centrā par 14%

4. par 6% pieauga publiskā transporta izmantošana. Tka nopirkti jauni autobusi.

5. Eksperimenta sākumā 55% iedzīvotāju uzskatīja, ka tas bija slikts lēmums. Eksperimenta laikā tas nokrita līdz 41%

Eksperiments bija spēkā no 1 janvāra līdz 31 jūlijam. 31 Jūlijā nodokli atcēla. Nākamajā dienā satiskmes sastrēgumi pilsētas galvenajās ielās atjaunojās.

avots: http://www.worldchanging.com/archives/004781.html

otrdiena, jūnijs 27, 2006

PPS

Prasība ir pārbaudāma tad un tikai tad, ja eksistē kāds pabeidzams ekono­miski pieļaujams process, ar kuru cilvēks vai mašīna var pārbaudīt šo prasību program­matūras pro­duktā.

ceturtdiena, jūnijs 22, 2006

insightfull

I may just be getting long in the tooth, but I'm starting to get nostalgic for the old sounds of the the early computer age. Back when you could put your hand against the heavy steel chassis and listen and feel to exactly what your computer was doing.

Gone is the satisfying click-click-click feedback of the heavy tactile keyboards.
Gone is the deafening WHEEEEE-WHEEEEEE-WHEEEEEE of the dot matrix printer.
Gone is the atmospheric chuk-chuk-chuk grind of the hard disk.
Gone is the ultrasonic whistle of the screen changing resolutions.
Gone is the inquisitive thuka-thuka-thuka of a floppy disk scan on bootup.
Gone is the warm handshake WEEE-ERRR-HISS of the modem.

no /. komentāriem

otrdiena, aprīlis 11, 2006

liizes

cat /var/lib/dhcp/dhcpd.leases | grep .78 -A 10

piektdiena, aprīlis 07, 2006

Šodien uzņemam pēdējās zināšanu druskas. noskatāmis sales prezentāciju. saņemam prezentus (andross ir uzsaucis 1 viskiju. dārgo. katram letiņam). Visi dabū sertifikātus. ar Nielsu apmaināmies ar kntaktinfo - esam velkomēti Amsterdamā.

ceturtdiena, aprīlis 06, 2006

Vakar Agne mūs (manā personā) tomēr atšuva. Pabeidzām reportēšanu. Pie krusta nomira Jēzus un Meistars noāca Slimnīcā.
Šodien - atkārtošana. Apguvām web klientu. Fotogrāfējāmies pie pieminekļa. Lielveikals pēc mācībām. Manā īpašumā Murakami "Kafka on the shore" un Monē reprodukciju albūms ar 12 lapām (par 1 poundu). Grupa sāk aktīvi interesēties cikos lidmašīna. A lidmašīna sestdien no rīta piecos. Tusēt vai netusēt rīt.

otrdiena, aprīlis 04, 2006

šajā laikā notikušais

piektdien visi amerikāņi izlidoja eksāmenā
piektdien mūs ved ēst. pēc tam ar džeku no viņējiem vilkām uz klubiem.
sestdien - mūs ved uz klubiem. Vodka un vēl daži iespaidi.
svētdien - labākā diena ever. Uzkāpju kalnā pie pilsētas. Viesnīcu pametu ap 12-iem atgriežos ap 19-iem. Skotijas parlaments (moodernā arhitektūra), nacionālā galerija, muzejs 'dinamiskā zeme', lielais kalns un kolonāde mazākā galnā (skats aizrauj elpu), iegādājos 'dienas biļeti' un vizinos ar pilsētas busiem. Vakarā - uz kino - transamerica.
pirmdien - uzzinām, ka 3 no mums (tajā skaitā es) ir jau dabūjuši 'bronzu'. Divi no grupas - Holandietis Niels un viens no letiņiem nav. Vakarā ar Kaspariem atsākam pārtrauktos 'Meistara un Margaritas' skatīšanās seansus. Parādās Margarita.
Šodien - otrdien. Sākam apgūt 'Reporting'. Ir interesantāk. Niels pieteicās vakarā uz alu.

update1: vakar bijām uz pili. grūti jau bija desmitnieku par ieeju nolikt. bet nu izdevās sevi pielauzt. Aizvedu arī 'grupu' uz lielā kalna pakāji - Jānis nenotu'rejās uz paziņoja, ka kāps augšā - un uzkāpa.
update2: Agne no rīta bija priecīgi pārsteigta, kad neatteicos no brokastīm, kā parasti, bet drosmīgi izvēlējos 'scrambled eggs with beacon'. Vispār viņa būtu jāaizved vakariņās - bet nevienam tā īsti nav iekšās izteikt konkrētu piedāvājumu.

sestdiena, aprīlis 01, 2006

Google Romance

OMG. Pasaulē labākais mekētājs ir pievērsies .. Google Romance: "Search for love"
"When you do a Soulmate Search, your deeply personal and potentially life-altering search results are produced solely by computer algorithm, without human intervention of any kind."

kas tālāk?
search for Good ?
search for meaning of life?
search for yourself?

... april, april :D

piektdiena, marts 31, 2006

aizmirsu piebilst par nepālieti. Vienīgā normālā ēdienreize ir no rīta - pārējā laikā pārtiekam no kā pagadās - pārsvarā no tuvējā iestādījuma, kur saimnieko nepālietis. 'cikin picca' - yes yes - very good. Īstenībā tā īsti par ēdienu to pārtiku saukt tomēr nevar.
ceturtdiena.
trešdienas pasākums sanāca uz goda. Interesants pasākums. Ieradās 2 amerikāņi un holandietis, kurš ir mūsu grupā. Interesanti cilvēki. Holandietis lika vodku.
līdz ar to ceturtdienu pavadījām ļoti mierīgi. Atnācām no kursiem. Puiši sainstalēja sev softu. Daži esot pat līdz vieniem mēģinājuši iecirsties. Mazliet stresu rada tas, ka eksāmena jautājumi visai būtiski atšķirās no tā, ko mums māca. Eksāmenā jāzina, kurā formā ir kādas pogas, kas liekas visai muļķīgi.
piektdiena.
likām pirmo kvalifikācijas 'treniņa' testu. Tie, kam sanāks - varēs nesaspringt nākošnedēļ. Jautājumi piņķerīgi - mazliet atgādina LV tiesību testus - tā kā neviens nav pārliecināts par sevi. Rezultātus zināsim tikai pirmdien. Tā kā - pašlaik joprojām laimīga neziņa.
Pēc pus stundas mūs savāks un vedīs uz itāļu restorānu. Būs arī amerikāņi - tas varētu būt daudzsološi.

trešdiena, marts 29, 2006

otrdiena.
Jau ierastā kārtība. Modinātājs, duša .. olas brokastīs. Axios. Mūs ieliek otrā telpā. Nepaiet ne stunda, kad esam saslēgušies tīklā un uzinstalējuši apgūstamos rīkus. Viņu admini izbesās ar mūsu 'Pandu'. Beigās tomēr viss sanāk. Apgūstam datu bāzes veidošanas un organizācijas informācijas ievadīšanas smalkumus. Pēc kursiem, apjeju riņķi pa pilsētu. Vēlāk kaut ko līdzīgu dara pārējie grupas dalībnieki. Diemžēl pēc manām instrukcijām veikalu viņiem nav izdevies atrast. Bet nekas. Sula ir. Vakarā pasēžam pie mums. Mēģinam spēlēt bridžu. Šķila gandrīz vienmēr nosola. Uznāk varars. Gulta. Miegs.

trešdiena
Ir kļuvis vēsāks, toties vairs nelīst. Spīd saule.
Starp citu - te būs neliels kvests: uzminiet, kurš ir mūsu pasniedzēja mīļākais burts, izmantojot zemāk ievietotos citātus:

sirrriosnes
mandatorrrrii
norrrmal actions
set yourrr userrrs diffrerrrentlii
what's interrresting about this recorrrd
in this errria - on the right of the user foom
they'rrre sherrrring same numberrr of licences
i have to make a note ro rremind myself to do that

pareizi. R. Bet ne visos vārdos. Atgādina kaut ko no Harija Potera.

Izrādās te ir arī Amerikāņi. Viņiem kursi 3 nedēļas (tajā telpā, no kuras mūs izmeta). Varbūt ietusēt vakarā. Hmm.

otrdiena, marts 28, 2006

kursi. 1. diena

Pieceļamies un dodamies uz vietu, kur mūs mācīs. Kursi ir visnotaļ okei. Lēnām tiekam iepazīstināti ar softa fīčām un palīdzības dienesta filozofiju kā tādu. Softs rada ļoti labi pārdomātas programmatūras iespaidu - viss nooptimizēts, entās saīsnes, visu var pielāgot un pieskaņot kā vajag. Izrādās ir arī simboliskas pusdienas. Viss beidzās pus piecos. Uzskrienu otrajā stāvā pēc Normunda pakas. Tieku arī pie Androsa, ar kuru idejiski izdodās sarunāt vēl vienu spravku, nosūtīšanai uz Latviju. Andross atvainojās ka vēl nav mūs aizvedis vakariņās un solās to izdarīt piektdien vai vēl pēc tam. Rīt braucot uz norvēģiju un pēc tam uz Portugāli. Nu skaidrs. Piecos esam atpakaļ vienīcā un izkaļam plānu kaut kur aiziet. Šoreiz 'grupa' atsakās doties pastaigā bez kartes un navigāciju uzņemās Kaspars B. Pastaiga norit gludāk. Aizejam vēlreiz līdz pilij. Tā šovakar ir noīrēta. Iekšā netiekam. Atrodam hard-rock-cafe. Diez kas nav - pie sienām Elvisa cepure, kaut kādi citu dziedoņu apģērba gabali. Roks neskan. Alus maksā piecīti. Dodamies citur. Pasēžam Citur. Atgriežamies viesnīcā. Rīt mūs mācīs administrēt. Nu skatīsimies.

svētdiena, marts 26, 2006

2006. gada 26. marts

Pašlaik esam nokļuvuši Edinburgā. Par procesu "nokļuvuši" ir īpašs stāsts, tomēr pagaidām aprobežosimies ar to, ka tas iekļāva 1 diennakts pavadīšanu Nīčepingā, netālu no Ryanair Zviedrijas lidostas (Skavsta). Nīčepinga ir ļoti, ļoti, ļoti klusa un mierīga Zviedrijas mazpilsēta. Izskatās ka te visi dzīvo vienkārši tāpat un ne par ko nesatraucās. Hosteļa durvju kods, ko mums nosauca pa telefonu tiešām darbojas. Arī istamas atslēga ir pie durīm. Pagremdējāmies atmiņās par Latviju pie melnā balzāma un dodamies pie miera. Sestdienas rītā neliela ekskursija pa Nīčepingu. Jānis tiek pie fotoaparātiem (vienreizējiem, analogajiem) - tātad kaut kad būs arī bildes. Piedzīvojot mērenu stresu lidostā, turpinām lidojumu uz Glazgovu. Nosēžamies. Mūs sagaida lietus. No Glazgovas seko brauciens ar vilcienu (Laikam nav jāatgādina par Ryanair konsekvento Lidostu izvietojumu vismaz 50-150 km no pilsētām) ar pārsēšanos Centrālajā stacijā. Stacijā dīvaini cilvēki. Skoti. Jaunieši kā frizūrām, džūlītes svārkos. Īsos. Iereibuši cilvēki. Uz ielas mazliet pārsteidz senlaicīguma sajūta. old-school taksometri un smagnējas celtnes. Vēl nedaudz pārsteidz komunikācija. Saprast skotus ar pirmo reizi ir pagrūti. Tālāk braucam ar vicienu īdz Edinburgai. Tur nonākam vakarā. Ātri atrodam viesnīcu. Mūs sagaida administratore - lietuvieta Agne. Duša. Miegs.

Svētdiena.
Brokastis patīkami pārsteidz. Pat Bergs izskatās apmierināts. Ekskursija pa pilsētu (bez kartes. virzienā pils). Pilī nonākam. Netiek paiets garām krogam "aklais dzejnieks". Atpakaļ arī izdodās nokļūt apjautājoties pēc ceļa nieka 3 rezes.
Viesnīca, ir visnotaļ okei. Vienīgi ar wireless internetu Kaspari, kas dzīvo 3 stāvā ir apdalīti. Mēs nē. :) . Rīt kursu pirmā diena. Nu skatīsimies, kā būs.

ceturtdiena, marts 23, 2006

: "The fundamental cost to the consumer and producer of software is driving a significant shift in the software industry. With the Gartner Group estimating that over 75% of IT budgets are being spent managing existing system and software infrastructure, there is precious little resource available for innovation. Could this be the herald to the end of the traditional software model and a new era where software is delivered as a service?"

http://www.bmc.com

labāk saprast vēlāk, nekā nekad

trešdiena, marts 22, 2006

Lietojumprogrammatūra: tendences, notikumi, fakti ...

Ievads

Rakstīt darbu par lietojumprogrammatūras attīstību liekas aizraujoši. Tas liek padomāt par to, kā īsti darbojas tas, ko mēs saucam par IT.

Man gribētos teikt, ka lietujumprogrammatūra ir interfeiss (vai latviski runājot - saskarne) starp bināro pasauli, kas valda IT iekšpusē (tēlaini izsakoties - aiz displeja) un lietotājiem, kas atrodas ārpusē. Mēģinot tālāk attīstīt šo domu, varam teikt, ka lietojumprogrammatūra ir programmu kopums, kas lietotājiem dod iespēju formulēt darba uzdevumus skaitļošanas mašīnām un izvada šo uzdevumu rezultātus lietotājiem uztveramā formā. Dodoties vēl tālāk un ieskatoties digitālajos avotos - piemēram vārdnīcā "letonika" - terminam lietojumprogrammatūra atrodam sekojošu skaidrojumu:

lietojumprogrammatūra

1) informātika application software

- Programma(s), ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus, piem., sastādītu algu sarakstu, veiktu inventarizāciju, rezervētu aviobiļetes u.c.

Formulējums, manuprāt ir diezgan elegants. Izņemot vārdu "datora", jo, iespējams, ļoti drīz lietojumprogrammatūra un "dators" kļūs šķirami jēdzieni, kas savukārt mūs noved pie šīs esejas pirmā punkta.

Tendences

Lai saprastu un analizētu tendences lietojumprogrammatūras jomā, vispirms gribās saprast, kas tās izraisa. Sākumā - runājot par tendencēm man gribējās minēt plaši izplatīto frāzi "pieaug lietotāju prasības". Tomēr ja padomā vairāk - vai kāds no mums kaut jel reizi ir redzējis lietotāju, kas pieprasītu kaut ko jaunu (ok - pieņemsim, ka "dators, kas nekarās" un "tāds monitors, kā sekretārei otrā firmā" nav nekas principiāli jauns :) ) . Es neesmu. Man pat liekas, ka lietotāji uz jaunām lietām skatās ar aizdomām, jo ir nepieciešama ļoti laba argumentācija un acīmredzamu priekšrocibu demonstrēšana, vai pat administrativas sankcijas, lai lietotāji sāktu lietot kaut ko jaunu. Arī uz PARC laboratorijām "lietotāji" nesūtīja niknas vēstules ar prasībām nekavējoties izgudrot WYSIWYG teksta redaktoru, vai ērtu grafisko lietotāju saskarni. Varētu pat apgalvot, ka lietotāji nezina, kas viņiem ir vajadzīgs - tomēr, ja viņiem tiek piedāvāts kaut kas labāks, nekā iepriekš - viņi to pieņem.

Tāpēc par "lietotāju prasibām" gribās domāt kā par sekām, nevis cēloni. Loti uzrunājoši šajā kontekstā šķiet teorētiķa Tomasa L. Frīdmana apgalvojumi. Savā grāmatā "Pasaule ir plakana", viņš runā par pašlaik notiekošo tā saukto Globalizāciju 3 un apgalvo, ka līdz šim civilizācijas vēsturē ir novērojami trīs posmi

pirmais - līdz 1800 gadam, kad visu attīstību virzīja valstis

otrais - no 1800 līdz 2000 gadam, kad attīstibu virzīja multinacionālas korporācijas

trešais - kopš 2000 gada, kad viss ir atkarīgs no spožām personībām

Es piekrītu Frīdmanam attiecibā uz to, ka "spīdekļiem" mūsdienās ir plašākas iespējas, nekā jebkad iepriekš, tomēr viņi ļoti lielu lomu ideju un tehnoloģiju attīstibā un no tām izrietošo jauno tendenču radīšanā ir spēlējuši vienmēr. Grupās vai atsevišķi, viņi ir radījuši visu to, ko mēs pielāgojam, adaptējam un patērējam, kā IT lietojumprogrammu izmantotāji. Tas liek domāt, ka pastāv pirmais faktors, kas rada tendences ir inovācijas.

Kad tirgū parādās inovatīvs risinājums, kas sāk gūt lietotāju atzinību, arī citi ražotāji cenšās atdarināt veiksmīgo produktu - tāpēc otrs būtisks faktors ir konkurence. Nākošais atzīmējamais faktors ir tehnoloģiju attīstiba (piemēram - Mūra likums, datu glabāšanas izmaksu un iespēju attīstiba, tīklu caurlaidības palielināšanas, grafikas attēlošanas iespēju uzlabošanās), kā arī 'lietotāju prasības' - kas visdrīzāk ir sekas iepriekš minētajiem faktoriem.

Atgriežoties pie tendencēm :

Diemžēl jāatzīst, ka nekas būtisks lietojumprogrammu attīstibā pēdejos piecos gados nav noticis. Tas izklausās skumji, bet iepējams, ka viss ir vēl sliktāk - stāsti par mēģinājumiem kaut ko mainīt lietojumprogrammās pēdējos gados ir kā liela bēdu ieleja. Nu piemēram :

  • Nemitīgi mēģinājumi uzlabot vecās labās programmas, liekot tām klāt aizvien jaunu funkcionalitāti. Tikai neliela daļa no tās ir bijusi noderīga, un kopumā šī ideja ir bankrotējusi. Izrādās, ka lietotāji vēlas pietiekoši vienkāršus rīkus, ar kuru palīdzibu ātri tikt galā ar konkrētiem uzdevumiem.
  • Lietotājdraudzīguma uzlabošana - vēl viena bankrotējusi ideja - izrādās, ka ir robeža, kuru pārkāpjot un mēģinot programmu pār-vienkāršot ('a la' asistenti piespraužu vai spuldzīšu formā ar nemitīgiem uzbāzīgiem jautajumiem - vai jūs rakstiet vēstuli, vai jums palīdzēt; pārbagātas autokorekcijas un kontekstuālas autoformatēšanas un autonumurēšanas funkcijas) spēj novest parastos lietotājus izmisumā.
  • Balss atpazīšana - neskatoties uz milzīgajiem pūliņiem, kas ielikti šīs tehnoloģijas attīstibā, vēl nesen ar balss atpazīšanas iekārtām nācās runāt kā ar 4 gadus veciem bērniem. Tomēr pūliņi pēdējā laikā ir nesuši augļus - balss atpazīšanas iekārtas darbojas - bet - ak vai - izrādās cilvēki var rakstīt ātrāk, nekā diktēt. Bez tam - rakstīšana sakārto domas un tikai tā var veidot labi strukturētu tekstu.
  • Multimediji - audio un video iespēju iekļaušana lietojumprogrammās. Tas tik tiešām ir iespējams! Vismaz kamēr jūs nemēģinat šīs datnes atvērt uz cita datora ar citām programmām. Tomēr arī šeit viss nav tik vienkārši - izrādās multimediji bieži, nevis pievērš, bet gan novērš cilveku uzmanību no galvenā. Bez tam - audio prezentāciju vienas stundas garumā var aprakstīt uz 5 lapām un izlasīt, vajadzīgo atzīmējot, 15 minūtēs. Tāpēc es dodu priekšroku tekstam.
  • Vienmēr online - šī iespēja bieži tiek izcelta kā viena no grandiozākajām mūsdienu lietojumprogrammaturas iespējām - visi vienmēr ir sasniedzami. Varam nosūtit SMS, e-pastus un ziņas un 'messendžeriem'. Lietojumprogrammas ar steigu integrē dažādus 'instant messaging' un ziņojumu nosūtīšanas rīkus. Lai gan ir cilvēki, kuriem tas noder - pastāv pētijumi, kuros secināts, ka mūsdienu cilvēka darba diena tiek burtiski saraustīta 10-15 minūšu garos intervālos, kas ir pārāk īsi, lai izdarītu kaut ko nopietnu. (ja neticiet - uzprasiet sistēmu analītiķiem un programmētājiem, kāpēc viņi strādā naktīs).

Vienīgā cerība, kas ir kā gaismas stars šajā bēdu ielejā, ir pēdejā gada laikā radies termins un rīki, kas tiek apzīmēti, kā 'social software' - tātad sociālā (lietojum)programmatūra un jēdziens 'web kā platforma' vai 'web 2'. Zināmākie sociālās programmatūras piemēri ir del.icio.us (tiešsaistes gāmatzīmju uzkrāšanas katalogs) un Flickr.com (attēlu galerija). Šīs programmatūras pārsvars pār tradicionālo slēpjas tajā, ka ir milzīgs daudzums lietotāju, kas vērtē viens otra pienesto informāciju (vērtību) un tikai paši vertīgākie pienesumi kļūst redzami. Otrs bonuss ir t.s. 'long tail' - vai garās astes efekts - proti pat indivīdi ar visai marģinālām (neparastām) interesēm var atrast domu biedrus. Savukārt tieši šie neparastie veido lielāko daļu no kopējiem lietotājiem. Līdz ar ko piedāvātajam servisam (informācijai) rodas ļoti liela vērtība jebkuram indivīdam. Trešais - jums nekas nav jāinstalē uz datora - lai sāktu lietot šo programmatūru, pietiek ievadīt vietnes adresi interneta pārlūkā. Šo lietojumprogrammu izstrādei tiek izmantota AJAX platforma, kuru viena no pirmajām 'pamanīja' un ieviesa savā e-pasta pakalpojumu sistēmā Gmail kompānija Google. Šis notikums radīja apvērsumu mūsu priekšstatos par web lietojumprogrammām - tās pēkšņi spēj darboties tāpat, kā Logu programmas. Strādā klaviatūras saīsnes, darbojas drag&drop iespējas, izmaiņas notiek konkrēta ekrāna daļā, bez visa ekrāna pārlādēšanas.

Notikumi un fakti

Zemāk minēti manas uzmanības lokā nonākušie notikumi, kas saistīti ar lietojumprogrammu attistību un iezimē to attīstibas tendences un iespējamo nākotni.

1999. gadā kompānija Google izveido 'page rank' www vietņu indeksēšanas sistēmu un izveido pasaulē labāko maklētāju, izkonkurējot tā laika līderus Yahoo un AltaVista. Google maina mūsu priekšstatus par darbu ar informāciju, piedāvājot aizmirst kataloģizācijas un kārtošanas paradumus, tā vietā vienkārši 'visu metot kaudzē' un zinot, ka vajadzigais tiks atrasts acumirklī.

1997. gads - uzsākts darbs pie RSS standarta. Lielāku ievērību tas guvis pēdejos gados, jo dod iespējas lietojumprogrammām apmainīties ar informāciju caur Tīmekli.

2000. gads - plaukstdatoru tirgus pārsniedzis pus miljardu

2004. gads - izveidots Gmail serviss un sāk iegūt popularitāti AJAX.

2005. gads - Apple OSX portēts Intel platformai

2006. gads - mobilo tālruņu ar Java atbalstu skaits sasniedzis 1 miljardu

Izmantoto materiālu saraksts

http://www.letonika.lv - angļu latviešu vārdnīca Internetā

http://www.w-uh.com/articles/030308-tyranny_of_email.html - The Tyranny of Email

http://en.wikipedia.org/wiki/AJAX: Ajax (programming)

http://blogs.sun.com/jonathan: There are Better Conspiracies

Par RedHat ..

Slashdot | CentOS 4.3 Multi-Platform Release: "Re:Wow, that was quick!
(Score:5, Informative)
by LnxAddct (679316) Alter Relationship on Wednesday March 22, @05:15AM (#14969319)
(http://krenzel.info/)

.., the entire 2.6 scheduler, virtual memory manager, and auditing subsystem are all written and maintained by Red Hat. Let us not forget the countless other contributions they make to the kernel and the development of one of the most often used filesystems, ext3 (its not the fastest, but it is one of the most feature filled and stable). The majority of GCC is also maintained and/or coded by them. They didn't like using a proprietary virtual machine so they started GCJ too, a native compiler for java. Shall we start about how they pay the salary of Chris Blizzard, the big firefox developer and mozilla board member, or Alan Cox, one of the most important kernel developers alive. Red Hat has contributed more code to linux and OSS in general than any other entity, and they don't even brag about it. They also do the majority of the development for Gnome (even the Gnome.org site is hosted by them, read the bottom of the site). Red Hat has spent millions making sure that Linux stays competitive, they bought GFS and Logical Volume Managing from Sistina and gave it away for free, the bought eCos and Cygwin, gave them away for free, spent a few million on the Netscape Directory Server and gave it away for free, and I could go on for much longer. You really have no idea how important Red Hat is to the OSS movement, if something ever happens to them we'll all be set back years as far as development pace goes. Even a good chunk of GLibc is written by them. Unlike most distributions, Red Hat actually codes a good portion of that which they sell, they aren't just repackaging other people's work in an easy to use fashion, they are responsible for where the movement is today. (They also gave 12 million dollars worth of stock to Linus Torv"

otrdiena, marts 14, 2006

Slashdot | 17 Year Old Creates Flickr Competitor

Slashdot | 17 Year Old Creates Flickr Competitor: "[-]
Competition is nice, but . . .
(Score:3, Insightful)
by Nomihn0 (739701) on Tuesday March 14, @12:30AM (#14913634)

Competition is nice, but innovation is far more impressive.

piektdiena, marts 10, 2006

Slashdot | Google Enters Web-Office Market

Slashdot | Google Enters Web-Office Market: "[-]
'At Google, we know.'
(Score:5, Insightful)
by zenwarrior (81710) on Thursday March 09, @07:10PM (#14887258)
(http://sippinwhisky.wordpress.com/)
Google:

We know what you have. (You've indexed your hard drives.)
We know where you [and family] live. (All mark their homes on Google Maps.)
We know who you like; we know who you hate. (Chat & e-mail.)
We know what you buy. (Let's be frugal.)
We know where you go. (What's happening G-locally?)
We know when you sleep; when you awaken. (Usage analysis.)
And now, we know virtually all your thoughts & plans. (Using Writely?)

Motto: At Google, your world is our world."

pirmdiena, marts 06, 2006

Light Reading - IP & Convergence - BitTorrent to Open Video Store - Telecom News Analysis

Light Reading - IP & Convergence - BitTorrent to Open Video Store - Telecom News Analysis: "What we do know is that BitTorrent's flavor of P2P works and people like it. A source close to BitTorrent makes the point that many P2P file sharers have kids and jobs and backyards and would rather not do anything illegal. Those users, the source says, are likely to eschew legally dubious file sharing sites in favor of BitTorrent's paid video service."

The pope gets an iPod | News.blog | CNET News.com

The pope gets an iPod | News.blog | CNET News.com: "The pope gets an iPod
March 3, 2006 3:12 PM PST

Pope Benedict XVI got an iPod on Friday, thanks to a group of workers at Vatican Radio.

According to a Catholic News Service story, the pontiff got a 2GB white Nano"

otrdiena, februāris 28, 2006

Funny UNIX Shell Commands

% rm God
rm: God nonexistent

% make love
Make: Don't know how to make love. Stop.

% sleep with me
bad character

% got a light?
No match.

Funny UNIX Shell Commands: "Funny UNIX Shell Commands"

trešdiena, februāris 22, 2006

Ko biznesam mācīties no atvērtā koda

Pauls Grahams ir programmētājs, vairāku grāmatu autors un viens no kompānijas Viaweb (kuru 1998. gadā iegādājās Yahoo) dibinātājiem, kā arī partneris riska kapitāla uzņēmumā Y Combinator. Savā tīmekļa žurnālā http://www.paulgraham.com Grahams publicē esejas, kas galvenokārt veltītas dažādiem atvērtā koda programmatūras jautājumiem, web 2 tematikai, mārketingam un uzņēmējdarbībai. Zemāk ievietots vienas no viņa manuprāt spilgtākās esejas saīsināts tulkojums. Autors ir piektitis viņa darba publicēšanai latviešu valodā. Pārbublicēšanas gadījumā, atsaukties uz pirmavotu!

Ko biznesam mācīties no atvērtā koda.

'Paul Graham, 2005. gada augusts (Eseja veidota pēc Oscon 2005  uzstāšanās materiāliem)'

Pēdējā laikā daudz uzmanības tiek veltīts atvērtā koda programmatūrai. Vēl tikai pirms desmit gadiem šķita, ka Microsoft uzsāktais uzvaras gājiens operētājsistēmu tirgū nav apturams un tam drīz padosies arī serveru tirgus. Pašlaik šķiet, ka tas tomēr nenotiks. Nesen veikā aptaujā ir secināts, ka 52% kompāniju aizvieto Windows serverus ar Linux serveriem. [1] Svarigi, manuprāt, ir tas, kuri 52% uzņēmumu ir tie, kas izmanto vai gatavojas izmantot Linux. Vismaz pašlaik - tiem, kas apgalvo, ka plāno izmantot Windows operētājsistēmu serveriem, būtu jāspēj paskaidrot, ko par serveriem viņi zin tādu, ko nezin Google, Yahoo un Amazon. Tomēr šajā esejā netiks apspriesti atsevišķi uzņēmumi vai produkti, bet gan procesi, kas veicina tādas programmatūras, kā Firefox un Linux rašanos un attīstību.

Šos procesus labāk var saprast salīdzinot atvērto kodu un tīmekļa žurnālu veidošanu (turpmāk žurnalēšana. tulk. piez. - blogging angl.). Kā jūs iespējams nojaušat – šīm parādībām ir daudz kas kopīgs.

Tāpat kā atvērtais kods, tīmekļa žurnālu veidošana ir kas tāds, ar ko cilveki nodarbojas, vienkārši tāpēc, ka viņiem tas patīk nesaņemot par to nekādu samaksu. Tāpat kā atvērtā koda urķi, tīmekļa žurnālu veidotāji konkurē ar cilvēkiem, kas to dara par naudu, bieži tos pārspējot. Kvalitātes nodrošināšanas metode šajā vidē ir tā pati, kas evolūcijā. Sistēma kvalitāti nodrošina pati. Labās lietas kļūst populāras, bet sliktās tiek ignorētas.

Amatieri

Manuprāt vissvarīgākais no jaunajiem principiem, kas būtu jāņem vērā biznesam, ir tas, ka cilvēki daudz uzņēmīgāk dara to, kas viņiem patīk. Tas gan nav nekāds jaunums. Bet, kad es apgalvoju, ka uzņēmumi to nezin, es domāju par biznesa struktūru, kas šo principu neatspoguļo. Bizness joprojām atspoguļo veco modeli, kas nāk no vārda ‘strādāt’ apzīmējuma franču valodā: travailler. Šim vārdam angļu valodā ir analogs – travail, kas tulkojumā nozīmē mocības. [2]

Lai apzīmētu cilvēkus, kas dara darbu, kas tiem patīk ar prieku, tiek lietots vārds amatieri. Tomēr ap šo vārdu pastāv tik sliktas asociācijas, ka tiek aizmirsta tā sākotnējā izcelsme. Vārds amatieris kādreiz bija pagodinošs. Bet 20 gadsimtā visi vēlējās būt profesionāļi, kas amatieri, protams, nav pēc definīcijas.

Man ir aizdomas, ka profesionālisms vienmēr ir ticis pārvērtēts – ne tikai burtiskā izpratnē kā strādāšana par naudu, bet arī tā blakus parādībās, kā formalitāte un nošķirtība. Manuprāt profesionālisms lielā mērā bija mode, ko virzīja apstākļi, kas izveidojās 20 gadsimtā. Un viens no visspēcīgākajiem apstākļiem bija “kanāli” . Interesanti, ka viens un tas pats vārds tika lietots gan produktiem, gan informācijai. Pastāvēja izplatīšanas kanāli un TV un radio kanāli.

Šo kanālu ierobežotība veidoja profesionāļu pārsvaru pār amatieriem. Pastāvēja šaurs profesionālu žurnālistu loks, un konkurence nodrošināja to, ka vidējs žurnālists ir visai labs. Turpretīm ikvienam ir iespēja izteikties tuvējā bārā. Un tāpēc vidēja persona, kas izsaka savus spriedumus bārā izklausās pēc muļķa, salīdzinot ar žurnālistu, kas raksta par attiecīgo tematu.

Tīmeklī barjera jūsu ideju publicēšanai ir pat zemāka nekā bārā. Jums nav jānopērk dzēriens. Un nav ienākšanas aiziegumu nekādā vecumā. Miljoniem cilvēku publicē tīmekļa žurnālus. To vidējais līmenis, kā jau var gaidīt, nav īpaši augsts. Un tas savukārt medijiem ir licis domāt, ka tīmekļa žurnāli nav drauds un, ka tie ir tikai modes untums.

Tomēr bieži tiek aizmirsts, ka neviens nelasa vidēju tīmekļa žurnālu. Ja vecajā ‘kanālu pasaulē’ runām par vidējo kvalitātes līmeni vēl bija kaut kāda nozīme, jo nebija pārāk liela izvēles iespēja, tad pašlaik jūs varat lasīt ko vien jums labpatīkās. Tāpēc drukātajiem medijiem nav jācīnās pret vidējo kvalitātes līmeni. Jācīnās ir ar labākajiem autoriem, kas publicē savus darbus Tīmeklī. Un tāpat, kā Microsoft, drukātie mediji bieži zaudē.

No savas lasītāja pieredzes varu teikt, ka, lai gan lielākā daļa no drukātajām publikācijām ir pieejamas Tīmeklī, es uz katriem trijiem rakstiem, ko izlasu individuālās tīmekļa lapās, izlasu vienu rakstu avīzē vai žurnālā.

Un piemēram, kad es lasu, teiksim, New York Times rakstus, es tos nekad neatrodu caur Times mājas lapu. Lielāko daļu es sameklēju caur ziņu agregatoriem kā Google News vai Slashdot vai Delicious.

Manuprāt lielākā daļa rakstu medijos ir garlaicīgi. Piemēram, ASV prezidents redzot, ka lielākā daļa vēlētāju tagad domā, ka iebrukums Irākā bija kļūdains solis, uzrunā amerikāņus, lai panāktu atbalstu. Patiesībā man nevajag dzirdēt runu, lai pateiktu, kas tajā būs. Šāda runā, vistiešākajā nozīmē, nav ziņas, jo tajā nav nekā jauna. [3]

Tāpat nekā jauna, izņemot vārdus un vietas, nav lielākajā daļā “ziņu”, kas ir par visu kas pasaulē sagājis šķērsām. Nolaupīts bērns; noticis tornado; nogrimis prāmis; kādu sakodusi haizivs; avarējusi lidmašīna. Ko jūs iemācaties par pasauli no šiem stāstiem? Pilnīgi neko! Tie ir tikai dati. Tas, kas padara tos interesantus, padara tos arī nebūtiskus.

Tāpat arī programmatūrā – ja profesionāļi izstrādā štruntus, nav nekāds brīnums, ka amatieri to izdara labāk. ‘Dzīvojot un elpojot’ vienā kanālā, ja jūs esiet atkarīgi no oligopola, jums sāk veidoties slikti ieradumi, kurus grūti pārvarēt kad jums pēkšņi parādās konkurence. [4]

Darba vietas

Vēl viena lieta, kas ir kopēja tīmekļa žurnāliem un atvērtā koda programmatūrai ir tā, ka šīs lietas rada cilvēki, kas strādā mājās. Tas nepārsteidz. Bet tam vajadzētu. Faktiski tas atbilst situācijai, kad mājās uztaisīta lidmašīna notriec iznīcinātāju F-18. Uzņēmumi tērē miljonus lai uzbūvētu biroju ēkas tikai vienam nolūkam: lai tās būtu vieta kur strādāt. Un tomēr – cilvēki strādājot mājās, kas bieži vien nav pat plānotas kā vietas darbam, paveic vairāk. Tas pierāda to, par ko daudziem jau ir radušās aizdomas. Vidējs birojs neveicina darba padarīšanu. Un lielai daļai iemeslu tam, kāpēc biroji ir slikti, ir sikne ar profesionālismu. Biroju sterilitātei būtu jāmudina darboties efektīvi. Bet mudināšana darboties nav tas pats, kas reāls darbs.

Pavisam cita situācija ir vērojama jaunajos uzņēmumos. Bieži jauno uzņēmumu dzīve sākas vienkārši dzīvoklī. Smilškrāsas kastīšu vietā tur ir mēbeles, kas pirktas jau lietotas. Cilvēki strādā dīvainos darbalaikos, valkā ikdienišķu apģērbu. Viņi darba laikā sērfo pa tīmekli, kur vien vēlas, nedomājot par to, cik tas ir ‘piemēroti darbam’. Možās, laipnās parasto biroju valodas vietā var dzirdēt pikantu humoru. Un jūs ziniet? Uzņēmumi šajā attīstības fāzē bieži ir visproduktīvākie savā pastāvēšanas laikā.

Varbūt tā nav tikai sagadīšanās. Var būt ir kādi profesionālisma aspekti, kas nes zaudējumus.

Man visdemoralizējošākais tradicionālā biroja aspekts liekas tas, ka tur jāatrodas noteiktā laikā. Patiesībā uzņēmumos ir tikai daži cilvēki, kuru atrašanās savā darba vietā noteiktā laikā ir svarīga. Īstais iemesls, kāpēc lielākā daļa darbinieku strādā fiksētas stundas ir tas, ka uzņēmumi nevar izmērīt darbinieku produktivitāti.

Galvenā ideja, uz kuru balstās ‘biroja stundu’ prakse, ir tāda, ka, ja nav iespējams piespiest cilvēkus strādāt, tad viņiem vismaz var liegt priecāties. Ja darbiniekiem ir jābūt biroja ēkā noteiktu stundu skaitu katru dienu un viņiem nav atļauts nodarboties ar 'ārpusdarba' lietām, tad teorētiski viņiem šajā laikā vajadzētu strādāt. Teorētiski. Prakse parāda, ka darbinieki tomēr lielāko daļu sava laika pavada ‘nekurzemē’ – proti stāvoklī, kurā viņi nedz strādā, nedz arī gūst prieku. Ja pastāvētu iespēja izmērīt, cik cilvēki patiesībā izdara, tad daudzi uzņēmumi fiksētās darba stundas varētu atcelt. Vadītāji varētu vienkārši teikt: jums ir jāizdara tas un tas. Dariet to, kad vien jums ienāk prātā. Ja jums nepieciešams runāt ar citiem, jums būtu jābūt uzņēmumā noteiktā laikā, pretējā gadījumā – mums vienalga. Tas varbūt var likties utopiski, bet tieši to mēs teicām cilvēkiem, kas nāca strādāt uz mūsu uzņēmumu. Mums nebija fiksētu darba stundu. Piemēram es nekad neierados darbā pirms 11 no rīta. Bet tas nenozīmē, ka mēs centāmies būt augstsirdīgi. Mēs teicām: ja tu šeit strādā, mēs sagaidām, ka tu daudz padarīsi. Un nemēģini mūs piemuļķot vienkārši daudz laika pavadot birojā. Problēma ar fiksētā darba laika modeli ir ne tikai tajā, ka tas ir demoralizējošs, bet arī tajā, ka cilvēki, kas izliekas strādājam, traucē tos, kas tiešām strādā. Esmu pārliecināts, ka šis modelis ir galvenais iemesls tam, kāpēc lielās organizācijās ir tik daudz tikšanos. Rēķinot uz vienu strādājošo, lielās organizācijas paveic visai maz. Un visiem šiem cilvēkiem, tomēr ir jāsēž uz vietas birojā vismaz astoņas stundas. Situācijā, kas vienā pusē tiek likts iekšā daudz, bet otrā ārā nāk tik maz – starpībai kaut kur ir jāpaliek. Tikšanās ir galvenais mehānisms, kas patērē šo starpību.

Vienu gadu es strādāju parastā ‘no deviņiem līdz pieciem’ darbā un atceros to dīvaino, ērto sajūtu, kas rodās tikšanos laikā. Es strādāju par programmētāju. Man likās, ka uz mana galda atrodas iedomāta čeku iekārta, kas izdrukā dolāra čeku katras divas minūtes, lai ko es arī darītu. Pat laikā, kamēr es apmeklēju labierīcības. Bet tā kā iedomātā mašīna visu laiku darbojās, man likās, ka man visu laiku vajadzētu strādāt. Un šajā situācijā tikšanās likās lieliski relaksējošas. Tās skaitijās tāds pats darbs kā programmēšana, bet bija daudz vieglāks. Viss ko vajadzēja darīt bija sēdēt un izskatīties uzmanības pilnam. Tikšanās ir kā opiāts ar grupveida iedarbību. Tāds pats man šķiet e-pasts, tikai mazākā mērogā. Pie tam – e-pasta gadījumā vēl papildus izmaksas saistās ar fragmentāciju – tas salauž cilvēku dienu smalkos gabaliņos. Pārāk mazos, lai tie būtu noderīgi.

Ir grūti noteikt, cik slikta ir kāda prakse, kamēr nav ar ko to salīdzināt. Un tas ir iemesls, kāpēc atvērtais kods, un dažos gadījmos arī ‘tīkla žurnalēšana’ ir tik svarīgi. Tas parāda mums, kāda izskatās īstā pasaule.

Mūsu uzņēmums pašlaik finansē astoņas jaunas uzņēmējsabiedrības. Kāds draugs man vaicāja par šo uzņēmējsabiedrību biroju telpām un likās ļoti pārsteigts, kad es teicu, ka viņi strādā no vietām, kuras ir atraduši par piemērotām savu dzīvokļu īrei. Tomēr šo soli mēs nespērām lai ietaupītu naudu. Mēs to darījām, jo gribējām lai programmatūra, ko izstrādā šie uzņēmumi ir kvalitatīva. Strādāšana neformālās telpās ir viena no lietām, ko jaunie uzņēmēji dara pareizi, paši to neapzinoties. Tiklīdz jūs tiekat pie biroja – jūsu darbs un dzīve sāk nošķirties. Tā ir viena no profesionālisma atslēgas pazīmēm. Darbam un dzīvei jābūt nošķirtiem. Bet tas, esmu pārliecināts, ir kļūdaini.

No lejas uz augšu

Trešā lielā mācība, ko mums sniedz atvērtais kods un tīkla žurnalēšana ir tā, ka idejas kā burbuļi ceļas no apakšas. Abas šīs kustības darbojas tāpēc, ka cilvēki dara to, ko vēlas un rezultātā labākās lietas kļūst populāras.

Vai tas neskan pazīstami? Jā! Tāpēc, ka tas ir tirgus ekonomikas pamatprincips. Ironiski, jo lai arī atvērtā koda programmatūra un tīkla žurnāli tiek piedāvāti bez maksas, šīs pasaules līdzinās tirgus ekonomikām, tajā pašā laikā – lielākā daļa uzņēmumu, kas runā par brīvā tirgus vērtībām, darbojas kā komunistu pārvaldītas valstis.

Ir divi spēki, kas kopā virza kopējo dizainu: idejas, ko darīt tālāk un kvalitātes kontrole. Kanālu ēras laikā abi šie spēki darbojās no augšas uz leju. Piemēram – avīžu redaktori deva uzdevumus reportieriem un pēc tam laboja viņu rakstīto.

Atvērtais kods un tīkla žurnalēšana parāda mums, ka sistēmai nav obligāti jāstrādā šādā veidā. Idejas un kvalitātes kontrole var plūst no lejas uz augšu. Un abos gadījumos – rezultāti vairs nav tikai pieņemami. Piemēram, atvērtā pirmkoda programmatūra ir drošāka tieši tāpēc kā tā ir atvērta. Jebkuram ir iespēja meklēt tajā kļūdas.

Jaunie uzņēmumi

Tātad šīs, manuprāt ir trīs lielās mācības, ko atvērtais kods un tīmekļa žurnalēšana sniedz biznesam: (1) cilvēki cītīgāk strādā pie lietām, kas viņiem patīk, (2) standarta biroju vide ir ļoti neproduktīva, (3) no lejas uz augšu sistēma bieži strādā labāk, nekā no augšas uz leju. Šajā brīdi es vari iedomāties vadītājus, kas saka: par ko gan viņš melš! Kāds mums labums zināt to, ka mūsu programmētāji būs produktīvāki strādājot paši ar saviem projektiem? Man vajag lai viņi kustina savas sēžamvietas šeit un strādā pie mūsu programmas 3.2 versijas, pretējā gadījumā izlaišanas termiņu mums nāksies pararināt bezgalīgi. Un tā ir taisnība. Vidēja līmeņa menedžerim labums no spēkiem kurus aprakstīju ir tuvs nullei. Kad es apgalvoju – bizness var mācīties no atvērtā koda, es nedomāju, ka to var kāds specifisks bizness. Es domāju, ka bizness var mācīties par jaunajiem apstākļiem tāpat, kā tas notiek ģenētikā. Es neapgalvoju, ka uzņēmumi var kļūt gudrāki, tikai to, ka tie kas neadapēsies izmirs.

Kā izskatīsies biznesa pasaule, kas būs asimilējusi atvērtā koda un tīkla žurnalēšanas mācības? Domāju, ka būtisks apstāklis, kas ierobežo mūsu iespējas redzēt biznesa nākotni ir pieņēmums, ka cilvēkiem, kas strādā jūsu labā ir jābūt darbiniekiem. Es domāju par to, kas notiek dziļāk. Uzņēmumam ir zināms naudas daudzums un tas maksā šo naudu darbiniekam, cerībā, ka viņš radīs kaut ko pietiekoši vērtīgu, lai uzņēmums segtu izmaksas un nopelnītu. Tomēr ir arī citi veidi, kā organizēt šīs attiecības. Tā vietā, lai kādam maksātu algu, kāpēc nemēģināt to investēt. Tad - tā vietā lai nāktu uz darbu, šis cilvēki varēs strādāt kur vien vēlas ar saviem projektiem. Tā iemesla dēļ, ka tik maz no mums zina, ka pastāv alternatīvas, mums nav nojausmas par to, cik daudz labāk šāda sistēma darbotos salīdzinot ar tradicionālajām nodarbinātājs-nodarbinātais attiecībām. Mūsu nodarbinātājs-nodarbinātais attiecības joprojām satur krietnu devu no kunga-kalpa attiecību DNS ķēdes.

Man nepatīk būt nevienā šo attiecību galā. Es varu strādāt vaiga sviedros lai izpatiktu klientam, bet man ļoti nepatīk darīt kaut ko tāpec, ka ‘boss tā teica’. Un būt par bosu arī ir frustrējoši – pusi laika vienkāršāk ir tikai darīt lietas pašam, nekā panākt lai kāds to dara tavā vietā. Es labprātāk darītu jebko citu, nevis rakstītu vai saņemtu darba novērtēšanas atskaiti. Pa virsu savai mazsološajai izcelsmei, nodarbinātības modelis ir akumulējis daudz liekā. Lietu saraksts, par kurām ir aizliegts jautāt darba intervijās pašlaik ir tik garš, ka ērtības labad es pieņemšu, ka tas ir bezgalīgs. Arī birojā attiecību veidošana līdzinās staigāšanai pa naža asmeni. Pastāvīgi jāizvairās pateikt, vai izdarīt ko tādu, kas novedīs uzņēmumu tiesā. Un lai Dievs jums palīdz, ja esat nolēmuši kādu atlaist. Nekas neparāda skaidrāk to, ka darba devēja-darba ņēmēja attiecības nav parasts ekonomiskais modelis, kā tas, ka uzņēmumi tiek iesūdzēti tiesā par darbinieku atlaišanu. Jebkurās skaidrās ekonomiskās attiecībās jums ir brīvība darīt to, kas jums labpatīkās. Ja vēlaties pārtraukt iepirkt tērauda caurules no viena piegādātāja un sākt iepirkt no kāda cita, jums neviens neliks paskaidrot kāpēc. Neviens nevar jūs apvainot par to, ka jūs esat netaisnīgi mainījuši cauruļu piegādātājus. Taisnīgums implicē sava veida paternālas attiecības, kas nav attiecības starp līdzvērtīgiem. Lielākā daļa no juridiskajiem ierobežojumiem nodarbinātājiem ir domāti, lai aizsargātu darba ņēmējus. Bet jūs nevarat veikt kādu rīcību, nerēķinoties ar sekām. Jūs nevarat sagaidīt no darba devējiem tēvišķu aizbildniecību pār darbiniekiem, nenostādot darbiniekus bērnu lomā. Un tas šķiet slikts virziens, kurā doties. Nākošreiz, kad esat lielpilsētā, ieejat galvenajā pasta ēkā un pavērojiet darbiniekus un viņu ķermeņu valodu. Viņu arodbiedrība ir panākusi algu līmeņa paaugstināšanu un darba apstākļu uzlabošanu līdz tādam līmenim, ka jebkurš iepriekšējo paaudžu pasta sistēmas darbinieks viņus apskaustu. Un tomēr tādēļ viņi neliekas laimīgāki. Tas ir demoralizējoši būt paternālisku attiecību saņemošajā pusē, lai cik labi būtu nosacījumi. Pajautājiet to jebkuram tīnim.

Es redzu trūkumus nodarbinātāja-nodarbinātā attiecībās tāpēc, ka esmu bijis abās pusēs cita veida attiecībās – investors – dibinātājs. Es neteiktu, ka tas ir pilnīgi ideāls modelis. Kad uzsāku savu biznesu kā uzņēmuma dibinātājs, domas par mūsu investoriem bija tās, kas neļāva man naktīs gulēt. Un pašlaik, kad esmu investors, doma par jaunajiem uzņēmumiem kuros esmu ieguldījis līdzekļus tāpat neļauj man aizmigt. Visas sāpes, lai ar kādām problēmām jūs nesastaptos, joprojām ir aktuālas. Bet sāpes ir mazākas, kad tās nav saistītas ar aizvainojumu. Man bija tā nelaime piedalīties zināmā mērā kontrolētā eksperimentā. Pēc tam, kad mūsu uzņēmumu iegādājās Yahoo. Es sāku tur strādāt. Es darīju tieši tos pašus darbus, ko līdz tam, izņemot to, ka man tagad bija bosi. Un par šausmām sev atklāju, ka es sāku rīkoties kā bērns.

kā norāda atvērtā koda un tīkla žurnalēšanas piemēri, lielākā priekšrocība, kas investīcijām ir pār nodarbinātību, ir tā, ka cilvēki kas strādā ar saviem projektiem ir daudz produktīvāki. Un jaunajos uzņēmumos projekts ir savs divās nozīmēs – radošā un ekonomiskā. Google ir viens no retajiem piemēriem, kad liels uzņēmums spēj izmantot augstāk aprakstītos spēkus. Viņi ir pacentušies padarīt savus birojus mazāk sterilus, kā parastajās kastīšu ēkās. Viņi dod saviem darbiniekiem pietiekoši lielas iespējas akciju iegādei, lai veidotu ko līdzīgu jaunizveidoto uzņēmumu darbinieku apmaksas sistēmai. Kāpēc gan neļaut cilvēkiem 100% sava laika patērēt saviem pašu projektiem un tā vietā, lai mēģinātu aptuventi izmērīt viņu radīto vērtību, maksāt viņiem tirgus cenu. Neiespējami? Bet tieši to dara ‘riska kapitālisti’. Vai es apgalvoju, ka nevienam vairs nav jābūt nodarbinātājam un visiem būtu jāveido savi uzņēmumi? Protams nē! Bet to varētu darīt vairāk cilvēki, nekā pašlaik. Pārsteidzoši daudz jaunu cilvēku beidz augstskolu ar domu – kā dabūt labu darbu. Patiesībā viņiem būtu jādomā – kā darīt kaut ko vērtīgu. Darbs uzņēmumā ir viens no veidiem, kā to darīt, tomēr ambiciozākie sēu labāk sevi realizēt, saņemot naudu no investora, nevis no darba devēja.


Urķi uzskata, ka bizness ir domāts tiem, kam ir grāds ekonomikā. Bet biznesa administrēšana nav tas, ar ko jānodarbojas jaunajos uzņēmumos. Tur ir jānodarbojas ar biznesa veidošanu. Un pirmajā etapā tā visbiežāk ir produktu radīšana – proti urķēšana. Tā ir grūtākā daļa. Jo ir daudz grūtāk, izveidot kaut ko, kas cilvēkiem patiks, nekā paņemt kaut ko kas patīk cilvēkiem un pelnīt ar to naudu. Vēl viens apstāklis, kas attur cilvēkus no biznesa uzsākšanas ir risks. Tiem, kam ir bankas kredīts dzīvoklim un bērni ir krietni jāpadomā pirms riskēt. Bet lielākajai daļai jauno urķu nav ne viens ne otrs. Bez tam – ņemot vērā atvērtā koda un tīmekļa žurnalēšanas piemēru, jums tas patiks labāk pat tajā gadījumā, ja jums neizdosies. Tā vietā, lai ietu uz biroju un darītu to, ko jums liek, jūs strādāsiet sev.

Iespējams ilgtermiņā, spēkiem, kas virza atvērto kodu un tīmekļa žurnalēšanu izdosies sagraut vecās paternaliskās nodarbinātājs-nodarbinātais attiecības un aizvietot tās ar skaidrām un tīri ekonomiskām attiecībām starp vienlīdzīgiem.


Piezīmes

[1] Forrester Research aptauja, kas publicēta Business Week 2005. gada 31. janvārī. Dažiem likās, ka nepieciešams mainīt serveri, lai izmantotu citu operētājsistēmu

[2] Radies no latīņu vārda trepalium- moku rīka kas tā saukts, jo sastāvēja no 3 daļām. Nezinu kā šīs trīs daļas lietotas. Vārdam ceļot (“travel” angl.) ir tā pati izcelsme.

[3] Tās būtu ziņas lielākā mērā, ja ASV prezidents sniegtu atbildes uz jautājumiem preses konferencē.


[4] Viens no laikrakstu nekompetences indikatoriem ir tas, ka daudzviet ir jāreģistrējas, lai lasītu ziņas. Man vēl nav izdevies atrast nevienu tīmekļa žurnālu ar tik muļķīgiem noteikumiem.

[5] Beigās viņi akceptēja rakstu, bet tas prasīja tik ilgu laiku, ka žurnāla sadaļa, kurā to gribēju ievietot reorganizācijas gaitā bija pazudusi.

[6] Vārds “boss” ir radies no Holandiešu baas, kas nozīmē saimnieks.


Tulk. Gatis Špats

sestdiena, februāris 18, 2006

Xooglers

Xooglers: "Beyond the financial rewards, the opportunity Google offers is threefold: you won’t “spend your life sittin’ around explaining shit to people,” because the people you’re working with will get it the first time and will appreciate how brilliant you are for having thought of it; you’ll get to work on what you think is interesting and important"

trešdiena, janvāris 18, 2006

Cool CS Co. Inspirations: Rules of the Garage

Cool CS Co. Inspirations: Rules of the Garage: "Rules of the Garage

Believe you can change the world.

Work quickly, keep the tools unlocked, work whenever.

Know when to work alone and when to work together.

Share—Tools, ideas. Trust your colleagues.

No politics. No bureaucracy. (These are ridiculous in a garage.)

The customer defines a job well done.

Radical ideas are not bad ideas.

Invent different ways of working.

Make a contribution every day. If it doesn't contribute, it doesn't leave the garage.

Believe that together we can do anything.

Invent.

Hewlett-Packard."