trešdiena, marts 22, 2006

Lietojumprogrammatūra: tendences, notikumi, fakti ...

Ievads

Rakstīt darbu par lietojumprogrammatūras attīstību liekas aizraujoši. Tas liek padomāt par to, kā īsti darbojas tas, ko mēs saucam par IT.

Man gribētos teikt, ka lietujumprogrammatūra ir interfeiss (vai latviski runājot - saskarne) starp bināro pasauli, kas valda IT iekšpusē (tēlaini izsakoties - aiz displeja) un lietotājiem, kas atrodas ārpusē. Mēģinot tālāk attīstīt šo domu, varam teikt, ka lietojumprogrammatūra ir programmu kopums, kas lietotājiem dod iespēju formulēt darba uzdevumus skaitļošanas mašīnām un izvada šo uzdevumu rezultātus lietotājiem uztveramā formā. Dodoties vēl tālāk un ieskatoties digitālajos avotos - piemēram vārdnīcā "letonika" - terminam lietojumprogrammatūra atrodam sekojošu skaidrojumu:

lietojumprogrammatūra

1) informātika application software

- Programma(s), ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus, piem., sastādītu algu sarakstu, veiktu inventarizāciju, rezervētu aviobiļetes u.c.

Formulējums, manuprāt ir diezgan elegants. Izņemot vārdu "datora", jo, iespējams, ļoti drīz lietojumprogrammatūra un "dators" kļūs šķirami jēdzieni, kas savukārt mūs noved pie šīs esejas pirmā punkta.

Tendences

Lai saprastu un analizētu tendences lietojumprogrammatūras jomā, vispirms gribās saprast, kas tās izraisa. Sākumā - runājot par tendencēm man gribējās minēt plaši izplatīto frāzi "pieaug lietotāju prasības". Tomēr ja padomā vairāk - vai kāds no mums kaut jel reizi ir redzējis lietotāju, kas pieprasītu kaut ko jaunu (ok - pieņemsim, ka "dators, kas nekarās" un "tāds monitors, kā sekretārei otrā firmā" nav nekas principiāli jauns :) ) . Es neesmu. Man pat liekas, ka lietotāji uz jaunām lietām skatās ar aizdomām, jo ir nepieciešama ļoti laba argumentācija un acīmredzamu priekšrocibu demonstrēšana, vai pat administrativas sankcijas, lai lietotāji sāktu lietot kaut ko jaunu. Arī uz PARC laboratorijām "lietotāji" nesūtīja niknas vēstules ar prasībām nekavējoties izgudrot WYSIWYG teksta redaktoru, vai ērtu grafisko lietotāju saskarni. Varētu pat apgalvot, ka lietotāji nezina, kas viņiem ir vajadzīgs - tomēr, ja viņiem tiek piedāvāts kaut kas labāks, nekā iepriekš - viņi to pieņem.

Tāpēc par "lietotāju prasibām" gribās domāt kā par sekām, nevis cēloni. Loti uzrunājoši šajā kontekstā šķiet teorētiķa Tomasa L. Frīdmana apgalvojumi. Savā grāmatā "Pasaule ir plakana", viņš runā par pašlaik notiekošo tā saukto Globalizāciju 3 un apgalvo, ka līdz šim civilizācijas vēsturē ir novērojami trīs posmi

pirmais - līdz 1800 gadam, kad visu attīstību virzīja valstis

otrais - no 1800 līdz 2000 gadam, kad attīstibu virzīja multinacionālas korporācijas

trešais - kopš 2000 gada, kad viss ir atkarīgs no spožām personībām

Es piekrītu Frīdmanam attiecibā uz to, ka "spīdekļiem" mūsdienās ir plašākas iespējas, nekā jebkad iepriekš, tomēr viņi ļoti lielu lomu ideju un tehnoloģiju attīstibā un no tām izrietošo jauno tendenču radīšanā ir spēlējuši vienmēr. Grupās vai atsevišķi, viņi ir radījuši visu to, ko mēs pielāgojam, adaptējam un patērējam, kā IT lietojumprogrammu izmantotāji. Tas liek domāt, ka pastāv pirmais faktors, kas rada tendences ir inovācijas.

Kad tirgū parādās inovatīvs risinājums, kas sāk gūt lietotāju atzinību, arī citi ražotāji cenšās atdarināt veiksmīgo produktu - tāpēc otrs būtisks faktors ir konkurence. Nākošais atzīmējamais faktors ir tehnoloģiju attīstiba (piemēram - Mūra likums, datu glabāšanas izmaksu un iespēju attīstiba, tīklu caurlaidības palielināšanas, grafikas attēlošanas iespēju uzlabošanās), kā arī 'lietotāju prasības' - kas visdrīzāk ir sekas iepriekš minētajiem faktoriem.

Atgriežoties pie tendencēm :

Diemžēl jāatzīst, ka nekas būtisks lietojumprogrammu attīstibā pēdejos piecos gados nav noticis. Tas izklausās skumji, bet iepējams, ka viss ir vēl sliktāk - stāsti par mēģinājumiem kaut ko mainīt lietojumprogrammās pēdējos gados ir kā liela bēdu ieleja. Nu piemēram :

  • Nemitīgi mēģinājumi uzlabot vecās labās programmas, liekot tām klāt aizvien jaunu funkcionalitāti. Tikai neliela daļa no tās ir bijusi noderīga, un kopumā šī ideja ir bankrotējusi. Izrādās, ka lietotāji vēlas pietiekoši vienkāršus rīkus, ar kuru palīdzibu ātri tikt galā ar konkrētiem uzdevumiem.
  • Lietotājdraudzīguma uzlabošana - vēl viena bankrotējusi ideja - izrādās, ka ir robeža, kuru pārkāpjot un mēģinot programmu pār-vienkāršot ('a la' asistenti piespraužu vai spuldzīšu formā ar nemitīgiem uzbāzīgiem jautajumiem - vai jūs rakstiet vēstuli, vai jums palīdzēt; pārbagātas autokorekcijas un kontekstuālas autoformatēšanas un autonumurēšanas funkcijas) spēj novest parastos lietotājus izmisumā.
  • Balss atpazīšana - neskatoties uz milzīgajiem pūliņiem, kas ielikti šīs tehnoloģijas attīstibā, vēl nesen ar balss atpazīšanas iekārtām nācās runāt kā ar 4 gadus veciem bērniem. Tomēr pūliņi pēdējā laikā ir nesuši augļus - balss atpazīšanas iekārtas darbojas - bet - ak vai - izrādās cilvēki var rakstīt ātrāk, nekā diktēt. Bez tam - rakstīšana sakārto domas un tikai tā var veidot labi strukturētu tekstu.
  • Multimediji - audio un video iespēju iekļaušana lietojumprogrammās. Tas tik tiešām ir iespējams! Vismaz kamēr jūs nemēģinat šīs datnes atvērt uz cita datora ar citām programmām. Tomēr arī šeit viss nav tik vienkārši - izrādās multimediji bieži, nevis pievērš, bet gan novērš cilveku uzmanību no galvenā. Bez tam - audio prezentāciju vienas stundas garumā var aprakstīt uz 5 lapām un izlasīt, vajadzīgo atzīmējot, 15 minūtēs. Tāpēc es dodu priekšroku tekstam.
  • Vienmēr online - šī iespēja bieži tiek izcelta kā viena no grandiozākajām mūsdienu lietojumprogrammaturas iespējām - visi vienmēr ir sasniedzami. Varam nosūtit SMS, e-pastus un ziņas un 'messendžeriem'. Lietojumprogrammas ar steigu integrē dažādus 'instant messaging' un ziņojumu nosūtīšanas rīkus. Lai gan ir cilvēki, kuriem tas noder - pastāv pētijumi, kuros secināts, ka mūsdienu cilvēka darba diena tiek burtiski saraustīta 10-15 minūšu garos intervālos, kas ir pārāk īsi, lai izdarītu kaut ko nopietnu. (ja neticiet - uzprasiet sistēmu analītiķiem un programmētājiem, kāpēc viņi strādā naktīs).

Vienīgā cerība, kas ir kā gaismas stars šajā bēdu ielejā, ir pēdejā gada laikā radies termins un rīki, kas tiek apzīmēti, kā 'social software' - tātad sociālā (lietojum)programmatūra un jēdziens 'web kā platforma' vai 'web 2'. Zināmākie sociālās programmatūras piemēri ir del.icio.us (tiešsaistes gāmatzīmju uzkrāšanas katalogs) un Flickr.com (attēlu galerija). Šīs programmatūras pārsvars pār tradicionālo slēpjas tajā, ka ir milzīgs daudzums lietotāju, kas vērtē viens otra pienesto informāciju (vērtību) un tikai paši vertīgākie pienesumi kļūst redzami. Otrs bonuss ir t.s. 'long tail' - vai garās astes efekts - proti pat indivīdi ar visai marģinālām (neparastām) interesēm var atrast domu biedrus. Savukārt tieši šie neparastie veido lielāko daļu no kopējiem lietotājiem. Līdz ar ko piedāvātajam servisam (informācijai) rodas ļoti liela vērtība jebkuram indivīdam. Trešais - jums nekas nav jāinstalē uz datora - lai sāktu lietot šo programmatūru, pietiek ievadīt vietnes adresi interneta pārlūkā. Šo lietojumprogrammu izstrādei tiek izmantota AJAX platforma, kuru viena no pirmajām 'pamanīja' un ieviesa savā e-pasta pakalpojumu sistēmā Gmail kompānija Google. Šis notikums radīja apvērsumu mūsu priekšstatos par web lietojumprogrammām - tās pēkšņi spēj darboties tāpat, kā Logu programmas. Strādā klaviatūras saīsnes, darbojas drag&drop iespējas, izmaiņas notiek konkrēta ekrāna daļā, bez visa ekrāna pārlādēšanas.

Notikumi un fakti

Zemāk minēti manas uzmanības lokā nonākušie notikumi, kas saistīti ar lietojumprogrammu attistību un iezimē to attīstibas tendences un iespējamo nākotni.

1999. gadā kompānija Google izveido 'page rank' www vietņu indeksēšanas sistēmu un izveido pasaulē labāko maklētāju, izkonkurējot tā laika līderus Yahoo un AltaVista. Google maina mūsu priekšstatus par darbu ar informāciju, piedāvājot aizmirst kataloģizācijas un kārtošanas paradumus, tā vietā vienkārši 'visu metot kaudzē' un zinot, ka vajadzigais tiks atrasts acumirklī.

1997. gads - uzsākts darbs pie RSS standarta. Lielāku ievērību tas guvis pēdejos gados, jo dod iespējas lietojumprogrammām apmainīties ar informāciju caur Tīmekli.

2000. gads - plaukstdatoru tirgus pārsniedzis pus miljardu

2004. gads - izveidots Gmail serviss un sāk iegūt popularitāti AJAX.

2005. gads - Apple OSX portēts Intel platformai

2006. gads - mobilo tālruņu ar Java atbalstu skaits sasniedzis 1 miljardu

Izmantoto materiālu saraksts

http://www.letonika.lv - angļu latviešu vārdnīca Internetā

http://www.w-uh.com/articles/030308-tyranny_of_email.html - The Tyranny of Email

http://en.wikipedia.org/wiki/AJAX: Ajax (programming)

http://blogs.sun.com/jonathan: There are Better Conspiracies

1 komentārs:

Anonīms teica...

ckzpksa fieldthe retreats debaters celebrity olulp lhek mabaso coincidences circular boast
lolikneri havaqatsu