trešdiena, augusts 13, 2008

Akvārijs

Īstenībā informācijas tehnoloģiju attīstība nav nekas īpaši interesants. Sekundes, attālums, svars, baiti, taktis, pikseļi. Vieni cipari pieaug, citi samazinās. Lielos vilcienos tas arī viss. Interesanti paliek tad, ja vienādojumam ar šiem mainīgajiem tiek pievienots, cilvēks, organizētas cilvēku grupas vai sabiedrība kopumā. Nu piemēram - kā šī attīstība ietekmē privātumu, par ko arī būs sekojošais stāsts.
Pēc definīcijas privātums ir iespēja personai vai personu grupai norobežot sevi vai informāciju par sevi un tādējādi atklāt tikai to informāciju par sevi, ko tie vēlas. Privātumu dažkārt saista ar anonimitāti - vēlmi palikt neatpazītam vai neidentificētam publiskajā telpā. Daudzās valstīs personu privātumu aizsargā īpaši likumi (Latvijā - Fizisko personu datu aizsardzības likums), dažos gadījumos konstitūcija. Gandrīz visas valstis dažos veidos ierobežo pivātumu - piemēram personai nav tiesību no valsts slēpt ienākumus, lai būtu iespējams nodrošināt nodokļu sistēmas darbību. Mēdz būt situācijas, kad cilvēki brīvprātīgi ziedo privātumu apmaiņā pret dažādiem labumiem - piemēram pret iespējamu vinnestu izlozē, atlaidēm u.tml.(Vikipēdija)
Privātuma klasifikācijas atšķiras, bet tehnoloģiju kontekstā parasti tiek uzsvērti apdraudējumi informācijas (personu tiesības kontrolēt to, kā tiek ievākti un izplatīti ar tām identificējami dati) privātumam.
Informācija ir spēks. Informācijas uzkrāšana un salīdzināšana ir spēka uzkrāšana, bieži uz datu subjekta rēķina. Vai tas ir labi vai nē - parasti ir atkarīgs no tā, kurš ir uzkrājējs, kurš subjekts un kurš ir tas, kurš to visu vērtē. Jau sen pastāv uzskats, ka pilsoņu iespēja novērot valsts pārvaldi veicina tās godīgumu, ka "saules gaisma ir labākā cīņa ar infekcijām". No otras puses - kā tas ilustrēts DŽ.Orvela stāstā "1984" - pilsoņu novērošana, ko veic valsts, ir ciešā kopsakarā ar visa veida represijām. Pašlaik gan atšķirībā no Orvela stāsta novērotājs ne vienmēr ir valdība, arī uzņēmumi krāj datus gan par klientu, gan par darbinieku uzvedību. Bez tam - 'subjekti' savāc, uzkrāj publicē datus par sevi paši. Piemēram brīvprātīgi publicējot privātu informāciju sociālo tīklu lapās, vai publicējot informāciju viens par otru. Katrs jaunākās paaudzes mobilā tālruņa īpašnieks ir operators un katrs blogeris ir avīze. Viņus var satikt kad izbraukā kāpas, moka dzīvniekus, vai nevainīgi sauļojas pludmalē. Skots Maknīlijs no Sun Microsystems teica - "Jūsu privātums ir nulle. Tieciet tam pāri", un izskatās, ka mums nekas cits neatliks. (Froomkin, 2000)
Tehnoloģijas mums ir devušas līdz šim nebijušas iespējas - piemēram tīmeklī veikto transakciju datu uzkrāšana, novērošanas sistēmu uzstādīšana publiskajās vietās, sejas atpazīšnas un citu biometrijas sistēmu ieviešana, tālruņu noklausīšanās un atrašanās vietas noteikšana - tas ir viss vairs nav tikai filmās. Izmaksas, kas nepieciešamas datu uzkrāšanai sarūk. Datu precizitāte palielinās. Ja tehnoloģiju attīstība neapstāsies (ir maz ticams, ka tas notiks), drīz mēs visi dzīvosim informācijas telpā, kas ir analoga zelta zivtiņu akvārijam (Froomkin, 2000).
Domājot par "tikšanu tam pāri" - iespējams mēs jau kaut kādā mērā esam to izdarījuši. Piemēram sekojoši apgalvojumi ir grūti apstrīdami un liek domāt, ka privātums nav nekas ablolūti labs un par katru cenu sargājams visās situācijas:
  • "Man nav nekā slēpjama - ja kāds ir tik slims, lai pētītu, ko es vekalā pērku - lai pēta!"
  • "Slepenība un privātums visizdevīgākā ir tiem, kam ir ko slēpt. Novērošanas kameras publiskajā telpā uzlabo drošību."
  • "Kad man nozaga velosipēdu un policisti centās pierunāt nerakstīt protokolu - man radās vēlme, lai mēs dzīvotu totālas kontroles valstī, kur būtu drošība, ka vainīgos atradīs un sodīs."
  • "Agresīvo braucēju un kāpu izbraukātāju fotografēšanas akcijas darbojas."

Arī Es kaut kad sen, ejot pa Rīgu, skaitīju, cik novērošanas kamerām nonāku redzes lokā, lepni atteicos no 'klientu kartēm', maksāju ar skaidru naudu, pa laikam dzēsu 'history' un kukijus no tīmekļa pārlūka. Tagad šīm lietām uzmanību pievēršu aizvien mazāk. Daudz mazāk arī pievēršu uzmanību tam, ka kāds kaut kur redzēts kaut ko darot vai nedarot. Pieradums.

Fizisko personu datu aizsardzības likums.(http://www.likumi.lv/doc.php?id=4042)
The death of privacy? / A.Michael Froomkin. http://personal.law.miami.edu/~froomkin/articles/privacy-deathof.pdf
Vikipēdija / http://en.wikipedia.org/wiki/Privacy